SADARBĪBA ceļu satiksmē. Kāds ir TOLERANTS ceļu satiksmes dalībnieks?
Pirms dodies ceļā, pārliecinies, ka tas būs droši. Apstājies un apdomā, kā jūties, jo, piedaloties ceļu satiksmē, īpaši svarīgas ir gan cilvēka maņas, gan psiholoģiskais un fiziskais stāvoklis. Satiksmē droši dodies tikai tad, ja jūties lieliski – tā Tu pasargāsi sevi un citus!
Cilvēkam ir 5 maņas – redze, dzirde, oža, garša, tauste.
Maņas ļauj cilvēkam iepazīt un uztvert pasauli, orientēties apkārtējā vidē un ikdienas situācijās izvairīties no briesmām.
Redzei un dzirdei ir būtiska loma, piedaloties ceļu satiksmē. Kā redze un dzirde ir saistītas ar satiksmes drošību? Skaties video!
Piedaloties ceļu satiksmē, REDZE ir īpaši svarīga. 90% visas informācijas cilvēks uztver ar redzi. Tas, kādā attālumā pamanām tuvojošos transportlīdzekli, ietekmē mūsu tālāko rīcību. Ne visi redz vienādi labi – kādam redze ir labāka, kādam sliktāka, turklāt redzes kvalitāte, kļūstot vecākiem, mainās.
Radošais uzdevums
Aplūko diagrammu! Salīdzini datus! Analizē cēloņus un nosaki, kas jāņem vērā satiksmes dalībniekiem katrā no vecuma posmiem!
DZIRDE ļauj satiksmes dalībniekiem uztvert dažādus skaņas signālus, trokšņus un bīstamas situācijas vēl pirms tās ieraudzītas. Operatīvo transportlīdzekli biežāk vispirms sadzirdēsim, un tikai tad, ieraudzīsim.
Gan redze, gan dzirde, darbojoties abām kopā, ir neatsveramas maņas, kas ļauj droši piedalīties ceļu satiksmē.
IEVĒRO!
Ja nepieciešams, lieto brilles, izvairies no skaļas mūzikas klausīšanās austiņās.
Tomēr pat visasākā redze un vislabākā dzirde nekādi nepalīdzēs būt drošam satiksmē, ja nebūsi uzmanīgs! Ceļu satiksme ir nemitīgi mainīga, tādēļ uzmanīgam ir jābūt visu laiku, lai laikus varētu reaģēt uz neparedzētām un pēkšņām izmaiņām.
UZMANĪBA ir viens no cilvēka prāta un smadzeņu pamata procesiem. Uzmanība nepieciešama, lai darbotos plānveidīgi, secīgi, vajadzīgajā brīdī nepieciešamo izdarot ātrāk, bet citkārt mazliet piebremzējot vai pat nedarot neko. Uzmanības trūkums bieži vien ir satiksmes negadījumu cēlonis.
Uzmanība nosaka cilvēka spēju laikus reaģēt.
Reakcija ir atbildes darbība uz kādu kairinātāju (ieraudzītu šķērsli, sadzirdētu sirēnu vai saucienu), ko cilvēks uztver ar maņām. Tomēr reakcija nav tūlītēja – no brīža, kad kaut ko ieraugām, sataustām vai sadzirdam, līdz mirklim, kad rīkojamies, paiet noteikts laiks. To sauc par reakcijas laiku.
To, kā uzvedamies un rīkojamies ceļu satiksmē, cik uzmanīgi esam, cik ātri vai lēni reaģējam bīstamās situācijās ietekmē dažādi gan iekšēji, gan ārēji faktori, piemēram, nogurums, diennakts ritmi, dažādu ķīmisko vielu ietekme (alkohols, kafija, tabaka u.c.) un laika apstākļi.
Nogurušam vadītājam ir vājāka uzmanība, palielinās reakcijas laiks un tiek pieļautas kļūdas, vadot transportlīdzekli, un tādēļ notiek dažādi satiksmes negadījumi.
