Interesanti vēstures fakti par ceļu satiksmes organizāciju senāk.
Daži interesanti vēstures fakti!
Mūsdienās ceļa zīmju ir daudz, tās palīdz drošāk un ātrāk sasniegt ceļamērķi. Arī agrāk, vēl pirms uz pasaules ceļiem parādījās automobiļi, tika uzstādītas ceļa zīmes, lai arī tās krasi atšķīrās no tām, ko redzam mūsdienās!
Braucēju un gājēju plūsmas regulēšanai ir ļoti sena vēsture. Pirmie satiksmes noteikumi radās Senajā Romā. Ne velti ir teiciens ,,Visi ceļi ved uz Romu”. Tas radies tādēļ, ka tieši Senās Romas impērijā parādījās pirmās ceļa zīmes – akmens stabi ar iekaltām norādēm par virzienu un attālumu līdz Kapitolija kalnam Romā.
Viduslaikos cilvēki Eiropā joprojām izmantoja ceļu sistēmu, kas bija izveidota Senās Romas impērijas laikā. Ceļu krustojumi gan tika papildināti ar virziena rādītājiem arī uz citām pilsētām vai apdzīvotām vietām.
18. gadsimta beigās norādes uz ceļiem parādījās arī Krievijas impērijā. Uz diviem ceļiem – tiem, kas savienoja Sanktpēterburgu ar divām cara ārpilsētas rezidencēm Carskoje Selo un Pēterhofā – tika uzstādīti verstu stabi, kas norādīja attālumu (1 versts ir 1,0668 km). Interesanti, ka uz šiem stabiem tika uzstādīti arī saules pulksteņi, kas ļāva noteikt laiku.
18. un 19. gadsimts Eiropas un arī pasaules vēsturē ir izgudrojumu un industrializācijas laiks. Uz pasaules ceļiem parādījās dažnedažādi transportlīdzekļi. Arvien augošo pilsētu ielās līdzās zirgu vilktiem pajūgiem brauca arī ar tvaika dzinēju darbināmi spēkrati un milzum daudz velosipēdu, kas strauji kļuva populāri 19. gadsimta otrajā pusē. Līdz ar to pilsētās radās nepieciešamība transporta un gājēju plūsmas regulēt.
1861. gadā tika noteikti pirmie ātruma ierobežojumi – Lielbritānijā izdotais Likums mehāniskajiem transportlīdzekļiem noteica, ka pa pilsētas atklātajiem ceļiem drīkst braukt ar ātrumu 16 km/h, pa pilsētas ielām – 3 km/h, bet lauku teritorijās (ārpus pilsētas) – 6 km/h. Lielbritānija ir arī pirmā valsts, kur uz ielas, nevis dzelzceļa, tiek uzstādīts pirmais luksofors un ierīkota vieta, kur gājēji var droši šķērsot ielu. Tas notika 1868. gadā Londonā, pie Parlamenta ēkas, un luksoforu darbināja policists. Tiesa gan pēc tam, kad uzsprāga luksofora gāzes tvertne un policists tika savainots, šādus luksoforus pārtrauca izmantot.
Būtisks ceļu satiksmes drošības uzlabojums bija gājēju ietvju un gājēju pāreju ieviešana. Lai arī gājēju ietves un arī gājēju pārejas bija itin ierasta lieta Senajā Romā, to nepieciešamība Eiropas pilsētās aktualizējās tikai 18. gadsimta otrajā pusē.
Sākoties 19. gadsimtam, gājēju ietvju izbūvēšana bija ierasta daudzviet un lielās pilsētas varēja lepoties ar plašām un drošām gājēju ietvēm, bez kurām mūsdienās drošas pilsētas nav iedomājamas. Savukārt gājēju pārejas tika ierīkotas, uzstādot melnbalti svītrotus laternu stabus vai luksoforus. Tikai 1951. gadā tika ierīkota tāda gājēju pāreja, kādu to pazīstam mūsdienās. Pirmā “zebra” parādījās Slau pilsētā netālu no Londonas.
Vai kādreiz esi domājis, kādēļ ceļa zīmēm visur jābūt vienādām? Vai esi pamanījis, ka, neatkarīgi no tā, kurā pasaules valstī atrodies, ceļa zīmes ir gluži tādas pašas kā mājās? Par to, ka ceļa zīmēm jābūt visur vienādām, sāka domāt jau vairāk nekā pirms 100 gadiem.
Pirmās mūsdienīgās ceļa zīmes parādījās 19. gadsimta 70.-80. gados un bija domātas riteņbraucējiem, kuri mēroja samērā lielus attālumus arī pa mazāk zināmiem un nedrošiem ceļiem, tādēļ riteņbraucēju biedrības sāka uzstādīt zīmes, kas brīdināja velosipēdistus par dažādiem šķēršļiem vai bīstamību uz ceļa (piemēram, par stāvu nogāzi).
Pirmās autobraucējiem paredzētās ceļa zīmes pirmo reizi tika uzstādītas 1895. gadā Itālijā, to sistēmu izveidoja un zīmes uzstādīja Itālijas Tūristu klubs.
20. gadsimta sākumā, automobiļu skaits strauji palielinājās, un 1909. gadā deviņu Eiropas valstu valdības vienojās par četru simbolisku ceļa zīmju lietošanu. Arī Latvijā 1911. gadā, pieaugot automobiļu skaitam, tika uzstādītas pirmās ceļa zīmes.
Radošais uzdevums
Paskaidro, ko nozīmē katrs no četriem simboliem! Vai vari pateikt kāda izskatās tādas pašas nozīmes ceļa zīme šodien?
1931. gadā tika sastādīta Ženēvas konvencija Par ceļa zīmju vienveidību, kas noteica, ka ceļa zīmēm un apzīmējumiem gan Eiropas valstīs, gan arī citviet pasaulē jābūt vienādām un jānozīmē vienu un to pašu.
Mūsdienās ceļa zīmes visā pasaulē tiek veidotas saskaņā ar 1968. gadā parakstīto Vīnes konvenciju. Tajā noteikts ne tikai tas, ka ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem un luksoforu signāliem visā pasaulē jābūt standartizētiem (t.i. vienādiem), bet arī to, ka standartizējami ir ceļu satiksmi regulējošie noteikumi.
Ja tevi interesē ceļu un ceļa zīmju vēsture, tad plašāku informāciju vari meklēt Latvijas Ceļu muzejā
Šlokenbekas muiža.