JĒDZIENI, kas tiek lietoti ceļu satiksmē un ko tie nozīmē.
Vai Tu zini, kas ir „gājējs”? Protams, kurš gan nezina! Gājējs ir satiksmes dalībnieks, kurš pārvietojas ar kājām. Neprecīzi! Gājēji ir arī tie, kas pārvietojas ratiņkrēslā, stumj velosipēdu, mopēdu, motociklu, velk (stumj) ragaviņas, bērnu ratiņus vai invalīdu ratiņus. Pat tie, kuri pārvietojas ar skrituļslidām, skrituļdēļiem un citu sporta un atpūtas inventāru, atsevišķos gadījumos uzskatāmi par gājējiem!
Lai saprastu ceļu satiksmes noteikumu un likuma prasības, ir precīzi jāzina jēdzieni, kas tiek lietoti ceļu satiksmes noteikumos un likumā, kā arī to nozīme.
Radošais uzdevums
Izmantojot ceļu satiksmes jēdzienus, izveido BINGO!
Spēles noteikumi. Spēles vadītājs sauc vārdus vai vārdu savienojumus. Katrs spēlētājs seko līdzi vārdiem vai vārdu savienojumiem savā kartītē. Tiklīdz tiek nosaukts kāds kartītē minēts vārds vai vārdu savienojums, spēlētājs to nosvītro. Tas, kuram pirmajam kartītē viss ir nosvītrots, sauc: „Bingo!” un kļūst par uzvarētāju. Ar bingo kartītēm darbu var turpināt, skaidrojot vārdus un vārdu savienojumus, iesaistot tos stāstījumā, sarindojot alfabēta secībā u. c.
Jēdzieni, kas Tev jāzina, lai saprastu ceļu satiksmi, tās noteikumus un likumus.
Ja aizmirstas, paskaties! Jēdzieni sakārtoti alfabēta secībā.
Zona, kas transportlīdzekļa vadītājam nav redzama ne atpakaļskata spoguļos, ne arī pa logu.
Braukšana garām vienam vai vairākiem pilnīgi vai daļēji uz brauktuves apturētiem transportlīdzekļiem, kā arī citiem šķēršļiem (kavēkļiem), kas saistīta ar braukšanas virziena maiņu.
Braukšana garām braucošiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā.
Ceļa posms, ko nobrauc transportlīdzeklis no brīža, kad vadītājs ir pamanījis šķērsli, līdz brīdim, kad transportlīdzeklis ir pilnīgi apturēts. Apstāšanās ceļa posms, ko nobrauc transportlīdzeklis, ir atkarīgs arī no vadītāja reakcijas laika. Vadītāja reakcijas laiks ietekmē transportlīdzekļa bremzēšanas ceļu.
Braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, neiebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē).
Ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kas norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām.
Process, kurā tiek kontrolēts objekta ātrums, kavējot tā kustību.
Ceļa daļa, kas piekļaujas brauktuvei un nav paredzēta mehānisko transportlīdzekļu braukšanai.
Satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, standartizētas zīmes, kas tiek uzstādītas pie ceļa vai krāsotas uz ceļa seguma, lai satiksmes dalībniekiem sniegtu noteiktu informāciju.
Jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, šķērsiela vai tamlīdzīga teritorija visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas).
Attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem.
Jebkura persona, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē.
Četrriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 425 kg, kuram ir ne vairāk kā divas sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), kura motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kW (transportlīdzeklim ar slēgta tipa vadītāja un pasažiera nodalījumu – 6 kW), kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 25 km/h, bet nepārsniedz 45 km/h, un, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar dzirksteļaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 50 cm3, vai, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar kompresijaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 500 cm3.
Attālums starp transportlīdzekļiem, kas atrodas viens aiz otra. Strauji bremzējot vai nerādot atbilstošus signālus, distances neievērošanas dēļ iespējama sadursme. Droša distance – attālums, kas nepieciešams, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes.
Divriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kW, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 25 km/h, bet nepārsniedz 45 km/h, un, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar dzirksteļaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 50 cm3.
Prasība, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībnieks nedrīkst sākt braukt (iet), turpināt braukt (iet) vai izdarīt jebkādu manevru, ja tādējādi citiem ceļu satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi braukšanai (iešanai) vai viņi ir spiesti mainīt braukšanas (iešanas) virzienu vai ātrumu.
Vispārpieņemti uzvedības modeļi, kas samazina satiksmes negadījumu iespējamību.
Maršruts uz skolu vai mājām, vai citās ikdienas gaitās, kas maksimāli ietver gājēju pārejas, gājēju celiņus, apgaismotus posmus, drošas ēku fasādes, apdzīvotas ēkas, koptus un caurredzamus parkus. Maršruta izvēles galvenā ideja: labāk garāks, bet drošāks.
Pasīvās drošības līdzeklis, kas paredzēts automobiļa (vai kāda cita transportlīdzekļa) pasažiera noturēšanai sēdvietā avārijas vai pēkšņas apstāšanās gadījumā.
Apbūvēta teritorija, kur spēkā ir noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību dzīvojamās zonās: gājējiem un velosipēdu vadītājiem atļauts pārvietoties pa ietvi un brauktuvi visā tās platumā. Tas attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem. Dzīvojamā zonā gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem aizliegts nepamatoti traucēt transportlīdzekļu braukšanu. Izbraucot no dzīvojamās zonas, jādod ceļš citiem satiksmes dalībniekiem. Dzīvojamajās zonās visiem transportlīdzekļiem atļautais braukšanas ātrums ir līdz 20 km/h.
Ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 km/h, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.
Ceļš, kas apzīmēts ar noteiktu ceļa zīmi, vai ceļš, uz kura nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes attiecībā pret ceļu, uz kura uzstādīta „Dodiet ceļu” vai „Neapstājoties tālāk braukt aizliegts” ceļa zīme, vai ceļš ar asfalta, asfaltbetona, bruģa u. tml. segumu attiecībā pret ceļu ar grants vai šķembu segumu, vai ceļš ar jebkādu segumu attiecībā pret ceļu bez seguma, vai jebkurš ceļš attiecībā pret vietu, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.).
Gājēja lēmumu un uzvedības kopums, ko viņš demonstrē ceļu satiksmē. Uzvedība var būt droša – drošu lēmumu pieņemšana ceļu satiksmē – un nedroša – nedrošu lēmumu pieņemšana.
Persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai ratiņkrēslā, arī stumjot velosipēdu, mopēdu vai elektroskrejriteni.
Atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem un apzīmēta ar 415. ceļa zīmi.
Brauktuves daļa, kas apzīmēta ar ceļa apzīmējumu un / vai ceļa zīmi un paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei. Tā var būt regulējama un neregulējama, virszemes un pazemes, kā arī gājēju tiltiņi.
Atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem un braukšanai ar velosipēdu vai elektroskrejriteni.
Iekļaušanās vienotā satiksmes plūsmā, nekavējot autovadītājus, kuri pārvietojas ar atļauto braukšanas ātrumu.
Ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Tā piekļaujas brauktuvei vai var būt arī atdalīta no tās, piemēram, ar zaļo zonu, norobežojumiem.
Attālums starp blakus esošiem transportlīdzekļiem, arī līdz ietvei, gājējiem, kuri iet vai atrodas uz ietves malas, ceļa nomales. Atbilstoša intervāla ievērošana ir īpaši svarīga, veicot dažādus manevrus ceļu satiksmē, piemēram, apsteidzot vai apbraucot kādu, ir svarīgi ievērot pietiekami lielu intervālu, lai droši būtu abiem satiksmes dalībniekiem. Velosipēdistiem, kuri pārvietojas pa ietvi, jāņem vērā, ka uz ietves gājējam ir priekšroka. Tas nozīmē, ka velosipēdistam jāievēro tāds intervāls, lai droši apbrauktu gājēju. Īpaši uzmanīgiem jābūt, apbraucot bērnus un dzīvniekus. Apbraucot vai apsteidzot citu transportlīdzekli (arī stāvošu), pilsētas vidē pie nelieliem ātrumiem intervālam jābūt vismaz 1 metram, ārpus apdzīvotām vietām – vismaz 1,5 metriem. Velosipēda vadītājiem īpaši jāuzmanās, ja blakus esošie transportlīdzekļi ir kravas mašīnas vai autobusi, kuri, veicot manevrus, it īpaši pagriezienus, mēdz velosipēdistus piespiest pie apmales. Šādās situācijās labāk palikt aiz kravas auto, nevis blakus.
Atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta jauktai gājēju, velosipēdu un elektroskrejriteņu satiksmei un apzīmēta ar 417. ceļa zīmi.
Vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī vai organizēta apļveida kustība. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Krustojums nav vieta, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.) vai iebrauc tajā.
Princips, kas nosaka braukšanas kārtību vienādas nozīmes krustojumos un paredz, ka priekšroka ir tam transportlīdzekļa vadītājam, no kura pa labi ir brīvs ceļš.
Elektriska signālierīce ar dažādu krāsu gaismas signāliem, ko izmanto ceļu krustojumos, gājēju pārejās, dzelzceļa līnijās un citās vietās satiksmes regulēšanai.
Jebkura ceļu satiksmē veikta satiksmes dalībnieka kustība, kas saistīta ar virziena maiņu (braukšanas sākšana, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšana, transportlīdzekļa apturēšana u. tml.).
Ārstu apstiprināts dokuments, kas apliecina transportlīdzekļa vadītāja (izņemot velosipēda vadītāja) veselības stāvokli un viņa spēju vadīt transportlīdzekli.
Laikapstākļi, piemēram, migla, lietus, sniegs, arī mijkrēslis, kuru dēļ redzamība uz ceļa ir tuvāka par 300 metriem.
Krustojums, kur tā šķērsošanas kārtību nosaka ceļa zīmes vai labās rokas likums.
Krustojums, kur galveno ceļu šķērso vai tam piekļaujas mazākas nozīmes ceļš.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, to regulē Latvijas Republikas normatīvie dokumenti. Apdrošināšanas mērķis ir segt zaudējumus, ko ceļu satiksmes negadījuma rezultātā transportlīdzekļa vadītājs ir nodarījis citas personas fiziskajai un morālajai veselībai un īpašumam.
Mehāniskais transportlīdzeklis, kuram noteiktā kārtībā piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss un kurš piedalās ceļu satiksmē ar iedegtu mirgojošu zilu vai zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu. Tie var būt policijas, ugunsdzēsēju, neatliekamās medicīniskās palīdzības auto.
Persona, kas atrodas transportlīdzeklī vai uz tā (izņemot transportlīdzekļa vadītāju), kā arī persona, kas iekāpj transportlīdzeklī vai uzkāpj uz tā, izkāpj no transportlīdzekļa vai nokāpj no tā.
Autobuss, trolejbuss vai tramvajs, kas brauc pa noteiktu maršrutu.
Palīdzība, ko cietušajam savu zināšanu un iespēju robežās sniedz personas neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma.
Tiesības braukt, iet iecerētajā virzienā pirmajam attiecībā pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Intervāls starp kairinātāja izraisīto stimulu un organisma atbildes reakciju, kas iekļauj arī cilvēka reaģēšanas spēju negaidītās dzīves situācijās.
Krustojums, kur satiksmi regulē satiksmes regulētājs vai luksofori.
Signāli, kurus vadītājs parāda ar roku pirms jebkura manevra – braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, transportlīdzekļa apturēšanas u. tml.
Speciāli ierīkota sabiedriskā transporta apstāšanās vieta, lai pasažieri varētu iekāpt un / vai izkāpt.
Ceļa daļa, kas norobežo blakus brauktuves vienu no otras un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai vai apturēšanai.
Vismaz divu satiksmes dalībnieku satikšanās, kuriem ir viens (un tas pats) mērķis. Satiksmes drošības kultūra – vērtības un uzskati, kas ir kopīgi ceļu lietotājiem un ieinteresētajām personu grupām un nosaka viņu lēmumus rīkoties tādā veidā, kas veicina satiksmes drošību.
Persona, kas regulē satiksmi un ir pilnvarota to darīt.
Prasme ar cieņu un saudzīgi izturēties pret ikvienu cilvēku, lietām un situācijām. To raksturo noturība neierastos ārējos apstākļos.
Ierīce, kuras konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 6 km/h un kura pēc savas konstrukcijas paredzēta izmantošanai ceļu satiksmē ar motora palīdzību vai bez motora.
Trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 270 kg, kuram ir ne vairāk kā divas sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), kura motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kW, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 25 km/h, bet nepārsniedz 45 km/h, un, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar dzirksteļaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 50 cm3, vai, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar kompresijaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 500 cm3.
Josla uz brauktuves, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu un elektroskrejriteni un no citu transportlīdzekļu satiksmes ir atdalīta ar 920. ceļa apzīmējumu (tiek apzīmēta ar 941. ceļa apzīmējumu, 413. un 824. ceļa zīmi).
Transportlīdzeklis, kas tiek darbināts ar cilvēka muskuļu spēku, izmantojot pedāļus vai rokturus. Velosipēds var būt aprīkots ar elektromotoru, kura galvenā funkcija ir palīdzēt mīt pedāļus vai griezt rokturus, kura jauda nepārsniedz 1 kW un kurš atslēdzas, kad transportlīdzeklis sasniedz ātrumu 25 km/h stundā vai kad velosipēda vadītājs pārstāj mīt pedāļus vai griezt rokturus.
Atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem un apzīmēta ar 413. ceļa zīmi, 932. vai 941. ceļa apzīmējumu.
Krustojums, kur krustojas vienādas nozīmes ceļi.